Par elpošanu un jūtām

Dziļa elpošana uzlādē ķermeni, liek tam kļūt dzīvam: acis mirdz, muskuļu tonuss ir labs, ādai ir veselīga krāsa un ķermenis ir silts. Tomēr lielākai daļai cilvēku elpošana ir sekla un ir tendence aizturēt elpošanu pat vienkāršās stresa situācijās. Nespēja elpot dziļi un pilnīgi ne tikai veicina saspringumu, samazina enerģijas līmeni, koncentrēšanās spējas, bet arī traucē sasniegt pilnīgu apmierinājumu seksuālās attiecībās.

Kāpēc tik daudz cilvēkiem ir grūtības ar dziļu un brīvu elpošanu?

Elpošana rada jūtas, bet liela daļa cilvēku baidās no jūtām. Baidās just skumjas, dusmas un bailes. Bērnībā šiem cilvēkiem vecāki neļāva raudāt, un tāpēc viņiem nācās aizturēt elpu, lai neraudātu, sasprindzināt krūšukurvi, lai aizturētu dusmas, un sasprindzināt kaklu, lai nebļautu. Visu šo manervu rezultāts ir izmainīta elpošana.  Jebkuru jūtu apspiešana rezultatējas elpošanas kavēšanā.  Tagad, kad izauguši, šie cilvēki kavē elpošanu, lai noturētu šīs jūtas apspiestas.  Aizturot elpu, jūtas var tikt aizturētas, bet cilvēks ne tikai neelpo brīvi, bet arī nedzīvo brīvi.

Kādas ir elpošanas izmaiņas?

Aleksandrs Lovens (Lowen,2012) apskata divas tipiskākās elpošanas izmaiņas.

• Ir cilvēki, kuri plaušās patur lielu daudzumu rezerves gaisa. Ja netiek viss gaiss izelpots, tad arī nevar ievilkt dziļu elpu, un elpošana ir sekla.  Šie cilvēki turas pie liekā gaisa kā drošības līdzekļa. Izelpošana ir ekvivalenta atlaišanai. Pilna izelpa ir kā kontroles atlaišana. Visbiežāk cilvēki, kuri neizelpo visu gaisu, arī dzīvē ir kontrolējoši, baidās „palikt tukšā”.

• Savukārt citi cilvēki neapzināti atsakās elpot, viņu ieelpa ir  sekla, krūtis tiek turētas tukšā pozīcijā. Arī dzīvē viņi neņem to, kas viņiem pienākas. Lai pārvarētu šo ieelpošanas bloku, cilvēkam ir jāsajūt, ka viņam ir tiesības pieteikt savas prasības dzīvei.

Kāda ir veselīga elpošana?

Normālai un veselīgai elpošanai ir savienojoša īpašība. Veselīgā elpošanā ķermeņa priekšpuse kustās vilnim līdzīgā kustībā.  Šādu elpošanu var novērot maziem bērniem un dzīvniekiem, kuru emocijas nav bloķētas. Šāda elpošana ietver visu ķermeni.  Ir skolas, kas māca kā pareizi elpot, tomēr  elpošana kļūst dziļa un brīva arī tad, kad cilvēks jūtas ērti savā jūtu pasaulē, un šeit palīgā var  nākt arī psihoterapija.

Lowen, Alexander. The voice of the body.  The Alexander Lowen Foundation, 2012.