Kā palīdzēt bērnam tikt galā ar stresu ārkārtas situācijas laikā

COVID-19 pandēmija un ārkārtas situācija valstī rada izmaiņas un stresu. Īpaši jūtīgi pret stresu ir bērni. Par to, ka bērnam ir grūti tikt galā ar stresu, var liecināt dažādas izmaiņas bērna pašsajūtā, uzvedībā un emociju izpausmēs: bērns var kļūt bailīgs, agresīvs, kašķīgs, raudulīgs,  regresēt (atgriezties iepriekšējā attīstības stadijā), piemēram, sākt runāt bēbīšu valodā, naktī vēlas gulēt kopā ar vecākiem. Var parādīties vai pastiprināties simptomi, kas bijuši iepriekš (piem. nemiers, nagu graušana,  čurāšana gultā, u.c.)  Vecāku reakcija parasti uz šādām izmaiņām ir dusmas.  Tomēr vecākiem svarīgi savas dusmas piefiksēt, saturēt, izrunāt tās ar kādu citu pieaugušo. Pret bērnu, ja kādas izmaiņas parādās, jācenšas izturēties saprotoši (nerāties, nekaunināt, nesodīt). Šīs izmaiņas ir veids kā bērns parāda, ka vajadzīga jūsu palīdzība un atbalsts.

Lai palīdzētu bērnam tikt galā ar stresu, bērnam saprotošā veidā pastāstiet par to, kas šobrīd notiek. Stāstiet par to, kas jādara, lai samazinātu risku saslimt.   Lai arī kā gribētos teikt, ka šī slimība mūsu ģimeni neskars, par to nevaram būt droši. Ja būsiet pārlieku pozitīvi, apsolīsiet, ka neviens no ģimenes nesaslims, varat zaudēt bērnu uzticību, ja nu tas notiks. Tāpēc pastāstiet, ka pastāv iespēja, ka saslims arī kāds no ģimenes, un tad būs jāatveseļojas. Pastāstiet, ka parasti saslimšana ir viegla, var izārstēties mājās.  Ja nu kādam tā nebūs viegla, tad ārsti palīdzēs ar to tikt galā.

Vecāki bērnam var palīdzēt tikt galā ar pārdzīvojumiem, ļaujot bērnam izstāstīt par jūtām. Lai palīdzētu bērniem runāt par jūtām, var pajautāt, lai bērns pastāsta trīs lietas, kas viņu sadusmo vai skumdina. Tāpat arī paši varam padalīties ar savām jūtām. Gan pieaugušo, gan bērnu jūtas var būt arī pretrunīgas. Gan bērni, gan pieauguši var just arī prieku. Bērnam var būt gan skumjas, ka tik ilgi nav satikti draugi, gan prieks, ka var palikt mājās. Prieks, ka ģimene izbrauc kopā pie dabas, bet bailes par iespēju saslimt.  Ir normāli vienā situācijā just arī pretējas jūtas.

Tad, kad bērns sāk runāt par savām jūtām, svarīgi bērnu ir uzklausīt. Nevajadzētu bērnu uzmundrināt sakot: “Nebaidies!”, “Nebēdājies!”,  “Pasmaidi, tas taču sīkums!”. Tas nepalīdzēs, bet liks bērnam justies nesaprastam. Drīzāk var teikt:  “Saprotu, ka tu jūties saskumis (dusmīgs) par to, ka….. .”, “Tā justies ir normāli!”. Mierināt var sakot, ka paies kāds laiks, un dzīve atkal atgriezīsies ierastajā ritmā.  

Ne vienmēr bērni savas jūtas var izpaust vārdos, bērniem aktuāla ir spēlēšanās. Spēle ir labs veids kā izteikt savas jūtas un pārdzīvojumus. Atbalstiet bērnu spēlēšanos un radošu izpausmi. Ļaujiet bērnam izvēlēties spēles, kurās “izventilēt” jūtas. Tā var būt spilvenu kauja, spēle ārstos, spēle policistos un bandītos un citas. Uzticieties, ka tieši pats bērns vislabāk zinās, kāda rotaļa šobrīd vislabāk noderēs, un kā to vadīt. Jūs varat piedalīties, pajautājot, kas jums tieši jādara. Varbūt jums būs jātēlo slimnieks, kuru bērns izārstēs, vai bandīts, kuru bērns apcietinās. Tādā veidā bērns nostiprinās sevī sajūtu, ka problēmām ir risinājumi. Tas radīs drošības izjūtu un dos mieru.

Bērniem drošības izjūtu rada arī režīms, kas ar ārkārtas situācijā ir izjaukts, tāpēc izveidojiet jaunu dienas režīmu.  Iekļaujiet mācīšanos, spēlēšanos, fiziskas aktivitātes. Ja jūsu ģimenē ir jāpārtrauc kontaktēšanās ar kādiem tuviem cilvēkiem, ar kuriem bijis kontakts, uzturiet to attālināti (sazvanoties, sarakstoties, izmantojot video zvanus).

Man patīk salīdzinājums, ka cīņa ar šo infekciju nav sprints, bet maratons.  Svarīgi ir ievērot visus noteiktos ierobežojumus, ieteikumus, tomēr arī nepārspīlēt.  Ja jums ir atļauts iet laukā svaigā gaisā, tad nevajag drošības pēc palikt iekšā. Ja noteikta 14 dienu pašizolācija, tad nav vajadzības drošības pēc izolēties vēl nedēļu.  Ir ieteicams uzturēties svaigā gaisā, bet nav vajadzība noiet 15 km (ja vien iepriekš to neesat jau darījis).

Protams, lai atbalstītu bērnus, arī vecākiem pašiem ir jāatrod veids, kā tikt galā ar satraukumu, jāparūpējas pašiem par sevi. Parūpējieties, lai arī pašiem ir pietiekami daudz pozitīvu emociju, fizisku aktivitāšu, atpūtas.