Pusaudžu depresija

11. decembris, 2018 pl. 20:53

Termins depresija tiek bieži lietots, lai apzīmētu skumju garastāvokli, tomēr depresija ir nopietna saslimšana, kuru ignorējot var piedzīvot bēdīgas sekas. Pusaudži ik pa laikam mēdz justies aizkaitināti, skumji, noguruši vai dusmīgi. Taču, ja šīs sajūtas ir ilgstošas un intensīvas, iespējams, tās nav pusaudžu vecumam raksturīgās emociju svārstības, bet gan depresijas simptomi. Depresija pusaudžu vidū ir plaši izplatīta. Diemžēl, bieži var tikt nepamanīta, ja tās simptomi tiek uzskatīti par pusaudžiem tipisku uzvedību vai izlaidību.

Kas raksturīgs depresijai?

Depresija katram var izpausties atšķirīgi. Tās simptomi ir komplicēti, skar dažādas sfēras: uzvedību, jūtas, domāšanu un ķermeni.

Dītmars Štīmerlings (2005) uzskata, ka depresija ir „mokošākā slimība kādu vien var iedomāties”. Viņš raksta:

Depresīvais jūtas nomākts, nespēj priecāties, nav spējīgs cerēt, nespēj noticēt tādai nākotnei, kurā viņam būtu vērts dzīvot. Pasaule ir zaudējusi valdzinājumu, viss kļuvis pelēks. Daži izjūt sevi kā mirušus un pārakmeņojušos un sūdzas par nejūtīgumu, vairs neprot raudāt. Nomāktā garastāvokļa pavadonis ir bailes, ko slimnieks pirmām kārtām izjūt kā bailes no dzīves un tās uzliktajiem pienākumiem. Daži pacienti ir nomākti, daži aizkaitināti. Kontaktēšanās ar viņiem var būt apgrūtināta. (Štīmerlings, 2005). Pusaudžiem raksturīga arī agresīva uzvedība.

Depresīvajam trūkst dzīves spara. Viņam nekārojas nekādu piedzīvojumu. Interešu spektrs ir sarucis, viss iet pāri viņa spēkiem. Visaptverošais nespēks ietekmē arī viņa kustību stilu: visas kustības ir apgrūtinātas, palēninātas. Var būt arī pretējs fenomens: tāds depresijas tips, kuram novēro psihomotoro uzbudinājumu. Tad cilvēks izskatās nemierīgs, uzvilkts. (Štīmerlings, 2005).

Cilvēks jūtas gurdi, bez spēka, bez enerģijas. Rokas un kājas šķiet kā ar svinu pielietas. Dažkārt depresija maskējas aiz galvassāpēm, vēdersāpēm, vai citiem veģetatīviem simptomiem.(Štīmerlings, 2005).

Tā kā depresija ir mokoša, nav jābrīnās, ka gandrīz vai katrs depresīvais saskaras ar domām par pašnāvību, izjutis impulsus nogalināt sevi. (Štīmerlings, 2005). Parasti pusaudži par savām domām par pašnāvību pavēsta, sakot, piemēram, “Būtu labāk, ja manis nebūtu!”. Šādiem izteikumiem jāpievērš uzmanība. Tas ir mīts, ka saruna par pašnāvības domām var pamudināt cilvēku šādu soli veikt.

Depresijai raksturīgs zems pašvērtējums un vainas izjūta. Pusaudžus pārņem tādas domas kā: „Es esmu slikts”, „Neesmu nevienam vajadzīgs”, „Es neko nespēju” u.c. vispārinātas negatīvas domas par sevi. Šādas domas atņem daudz enerģijas, iekšēji nospiež.

Kā vecākiem palīdzēt pusaudzim tikt pāri depresijai?

Pusaudzim ir ļoti nepieciešams vecāku atbalsts un sapratne. Tomēr, ne vienmēr pusaudži ir gatavi to pieņemt. Viens no uzdevumiem, kas pusaudžiem šajā vecumā jāpaveic, ir atraisīšanās no vecāku ietekmes, līdz ar to viņi bieži noraida vecāku rūpes. Neskatoties uz to, ir svarīgi, ka vecāki izrāda rūpes un sirsnību.

1. Silts kontakts un saruna par to, kas notiek

Lai arī pusaudža vecums ir periods, kur bērni attālinās no saviem vecākiem, ir jāatrod laiks, lai uzklausītu pusaudzi par to, kas notiek viņa dzīvē, kā viņš jūtas skolā un mājās. Kas viņa dzīvē neiet tā, kā gribētos? Svarīgi ir klausīties pusaudzī bez padomu došanas un vainīgā meklēšanas. Vecāki var padalīties ar pusaudzi par saviem novērojumiem, par konkrētām izmaiņām, ko savā bērnā ir pamanījuši (piemēram, „Es esmu pamanījis, ka pēdējā laikā tev neinteresē lietas, kas interesēja iepriekš”; „Tu vairs nesatiecies ar draugiem”; „Izskatās, ka tu jūties aizkaitināts” u.c.). Jāpiemin, ka šādos gadījumos ir iespējams pusaudzim palīdzēt atkal justies labāk.

Nepalīdzēs, bet situāciju sliktāku padarīs:

moralizēšana un kritizēšana (piemēram, „Tu jau neko nedari, tu tikai guli, uzvedies kā zīdainis!”)

uzjautrināšana, uzmundrināšana (piemēram, sakot: „Nu pasmaidi, dzīve tak ir skaista!” vai „Saņem sevi rokās!”)

Vainīgā meklēšana

2. Organizēt palīdzību, iekļaujot pusaudzi terapijas izvēlē

Ja vecākiem rodas bažas par izmaiņām pusaudža uzvedībā, jāmeklē speciālista palīdzība. Depresijas gadījumā pusaudžiem iesaka psihoterapiju. Latvijā psihoterapiju piedāvā psihoterapijas speciālisti un ārsti psihoterapeiti. Var ļaut pusaudzim pašam izvēlēties, pie kāda speciālista viņš vēlētos doties. Sertificētu speciālistu saraksti atrodami www.psihoterapija.lv un https://www.arstipsihoterapeiti.lv/.

Dažkārt depresijas gadījumā ir jālieto medikamenti (antidepresanti). Par piemērotāko medikamentu lietošanu vislabāk var izlemt psihiatrs. Ja medikamenti ir izrakstīti, tad svarīgi tos lietot kā ārsts noteicis.

Kad esat vienojušies par palīdzības veidiem, vecākiem vajadzētu sekot līdzi, vai pusaudzis apmeklē speciālistus un lieto medikamentus, ja tādi ir izrakstīti.

3. Veselība pirmajā vietā

Kad pusaudzim ir depresija, tad pirmais uzdevums ir to ārstēt. Tas ir sarežģīts stāvoklis, kad mēdz pietrūkt iekšējo resursu, lai tiktu galā ar ikdienišķām lietām, var rasties grūtības mācībās. Ja no pusaudža prasa darīt lietas, kas depresijas brīdī nav pa spēkam, tas stāvokli tikai pasliktina. Pusaudzis jūtas vainīgs, ka nespēj darīt lietas, ko iepriekš darīja, tādēļ kritika par sliktām atzīmēm, nesakārtotu istabu u.tml. stāvokli tikai pasliktina un var izraisīt agresiju.

4. Citas būtiskas lietas, ko var veicināt vecāki

Iedrošināt sociālus kontaktus (virtuālo kontaktu vietā);
Iedrošināt aktivitātes (pastaigu svaigā gaisā, sportošanu, peldēšanu u.tml.);
Svarīgs ir arī veselīgs uzturs, pietiekami daudz miega.

5. Vecākiem jāparūpējas arī pašiem par sevi. Pusaudžu vecuma krīze „sašūpo” ģimeni. Ja pusaudzim ir depresija, tas ietekmē visu ģimeni un sagādā daudz jūtu: vainas izjūtu, dusmas, skumjas, bailes. Ja vecākiem ir grūti tikt ar šīm jūtām galā, tad ir ieteicams meklēt psihoterapeita palīdzību. Tas palīdzēs pašiem atgūt emocionālo līdzsvaru un veidot labākas attiecības ar pusaudzi.